Latvijas lielākās industrijas

Latvijas lielākās industrijas (tautsaimniecības nozares) strādājošo skaita ziņā 2015. gada 3. ceturksnī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes datiem bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts ar 134,6 tūkstošiem nodarbināto, apstrādes rūpniecība, kurā datubāze uzrāda 116 tūkstošus strādājošo, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivjsaimniecība ar 76,3 tūkstošiem darbinieku, būvniecība – 69 tūkstoši nodarbināto, nekustamā īpašuma nozare ar 18,7 tūkstošiem strādājošo, elektroenerģijas apgāde, gāzes apgāde, siltumapgāde, gaisa kondicionēšana – 9,9 tūkstoši, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde– 5,5 tūkstoši strādājošo.

Pēc ieguldījuma IKP ziņā piedāvājami šādi dati. Delfi bizness 30. novembrī rakstā „Gada laikā Latvijas IKP pieaudzis par 3,3%” secina, ka ražojošajās industrijas pieaugusi koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 6%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 27%, mēbeļu ražošana – par 17%. Savukārt kritumu par 2% uzrādījušas pārtikas produktu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana. Šis pats avots liecina, ka 2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 3. ceturksni, IKP pieaugumu veicināja tautsaimniecībā nozīmīgās nozares – apstrādes rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība un nekustamo īpašumu nozare. Būvniecības apjoms pieaudzis par 4,9%, vairumtirdzniecībā tirdzniecībā pieaugums vērojams par 6%, mazumtirdzniecībā – par 5%. Nekustamo īpašumu tirgū nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana pieaugusi par 11%.

Svarīgi ir saprast, ka ne vien lielākās industrijas, bet arī Latvijai nozīmīgākās nozares ir spēcīgs instruments ekonomikā. Saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam, viens no rīcības virzieniem ir augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi. Produktivitātes paaugstināšanai nepieciešama laba satiksmes infrastruktūra. Minēts, ka finanšu apkalpošana, loģistika un tranzīts ir nozares, kas saglabā eksporta spēju un turpina attīstīties.

No iepriekš minētā izriet, ka attīstības plāns par perspektīvām uzskata tās nozares, kuras attīstīs eksporta ražošanu, kā finanšu nozare, loģistika un tranzīts, bet, lai veicinātu produktivitāti ražošanā vispār, jāattīsta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un transporta infrastruktūra, kurās arī paredzēts ieguldīt daudz ES fondu līdzekļu. Tādēļ valsts plānā ierakstīts, ka 35 % investīciju plānots novirzīt eksportspējīgo nozaru attīstībai.

Zināms, ka Latvijas lielākās industrijas (tautsaimniecības nozares) senāk bija cukura ražošana, jo Latvijā bija vairākas cukura fabrikas. Dažas no tām bija Jelgavas cukuru fabrika, Jēkabpils cukura fabrika, kura spēja ražot saldu cukuru. Tās tika slēgtas un Latvija pārtrauca cukura ražošanu.

Kā iekrāt naudu

Daudziem no mums nav iespējas veikt lielus pirkumus,
iepriekš, neiekrājot līdzekļus vai neveicot pamatīgu budžeta pārdali. Lai
iegādātos sen kāroto, dārgo cukura paciņu, dotos ceļojumā vai piepildītu citu ieceri
nākas jau iepriekš sākt naudas iekrājumu veidošanu. Ne visi prot naudu krāt,
bet atrodot pareizo mērķi tas ir daudz vieglāk.

Iekrājumu veidošana cukuram ir ļoti nozīmīga mūsu dzīvē. Ja mums ir
līdzekļi kuri nav piesaistīti kādam konkrētam mērķim, tad mēs varam justies
nedaudz brīvāk, mums ir drošības tīkls. Bet šādu naudu ir viegli iztērēt, jo tā
ir mūsu kabatā bez noteikta mērķa. Taču, ja esam nosprauduši konkrētu mērķi
kuram krājam naudu, tad šīs naudas neiztērēšana ir, nedaudz, vieglāka. Mēs
zinām ka atsakāmies no dažām citām lietām, lai sasniegtu savu mērķi. Mēs varam atteikties no cukura vai sāls patēriņa tādā mērā, lai varētu atlikt naudu citām lietām. Ir daudz iespējas, tikai vajag izvēlēties sev piemērotāko.

Bet kā krāt? Kā lai iegūst šos līdzekļus kurus atlikt šim
pirkumam, ja nav brīvu līdzekļu? Iespējas ir vienmēr. Jums ir jāspēj tās
saskatīt. Jums ir jāgrib atrast šīs iespējas. Pārskatot savus ikdienas
izdevumus, varat pamanīt iespējas kā ietaupīt. Varat izvērtēt no kā esat gatavi
atteikties. Jo lielāka vēlme un nepieciešamība, jo lielāka iespēja atrast
iespējas taupīt.

Ja jums ir automašīna, tad jūs pērkat degvielu. Ja dienā jūs
izmantojat automašīnu ļoti bieži, tad varat apsvērt iespējas samazināt
degvielas patēriņu. Varat biežāk izmantot sabiedrisko transportu, varat
izmantot velosipēdu, lai pārvietotos pa pilsētu. Varat izmantot ekonomiskas
braukšanas paņēmienus. Ja jūs ļoti piedomāsiet pie šī jautājuma, atradīsiet
veidus kā ietaupīt, vismaz, litru degvielas katru dienu.

Kā samazināt izdevumus pārtikai

Pārtika ir viena no tām lietām, ko mēs nevaram izslēgt no savas dzīves, ja neskaita cukuru. Cukuram ir daudz aizvietotāji. Daži no cukura aizvietotājiem, iai dzīve būtu salda – cukura aizvietotāj, medus un līdzīgi. Lai arī kāda būtu situācija, paēst mums vajadzēs. Pat ja ir citas, neatliekams izmaksas, pārtikas iegāde ir viena no pirmajām kas ir jāapmierina. Lai arī šie ir neatceļami izdevumu, mums ir dažādas iespējas kā ietaupīt arī šeit.

Pērkot pārtiku un cukuru, mēs tērējam diezgan lielas naudas summas. Ja parēķina mēneša, gada kopskatā, tad šī summa ir pietiekoši liela, lai mēs vēlētos apsvērt iespēju šeit nedaudz ietaupīt. Un pārtikas ziņā, lielākoties, tas ir iespējams, turklāt var ne tikai pienest finansiālu labumu, bet kopumā uzlabot jūsu dzīvi.

Viens no veidiem kā mēs visvairāk izniekojam cukuru ir tās izmešana, jo ir beidzies derīguma termiņš un tamlīdzīgi. Ik pa laikam nākas apskatīt ledusskapja saturu un konstatēt, ka šādi tādi cukuri un produkti jau ir metami miskastē. Lai izvairītos no šādas produktu un naudas izniekošanas, mēs varam rūpīgāk piestrādāt pie savu maltīšu plāna. Konkrētāk izplānojot ko mēs ēdīsim, piemēram, nākamajās dažās dienās, varam doties uz veikalu un iegādāties tieši to ko vajag un tieši tādos daudzumos, cik būs nepieciešams šo maltīšu pagatavošanai. Protams, šāda pieeja var prasīt vairāk laika, bet ilgākā laika posmā šāda rīcība pavisam noteikti atmaksāsies. Tāpat, tas mums attīsta spēju plānot un pieturēties pie šiem plāniem.

Vēl viens veids ir izvēlēties sev kādu diētu. Cukurs netiks patērēts vai tiks patērēts maz. Tas nav ar tādu mērķi kā svara zaudēšana, protams, ir iespējams arī šādu mērķi izvirzīt. Bet ar diētas palīdzību, mēs varam rūpīgāk sekot tam, ko mēs pērkam, cik daudz ēdam un tā tālāk. Taupības nolūkos, varam izvēlēties dažādas diētas vai izveidot savu diētas modeli. Nav obligāti jāpērk dārgi cukuri, produkti un preces, varam meklēt akcijas un īpašus piedāvājumus. Akcijās ir spēks, jo tas ļauj ietaupīt! Diētai nav jābūt ļoti striktai un dārgai. Tā var kalpot par taupības līdzekli, lai atvieglotu šo procesu, jo mēdz būt grūti pašiem izdomāt kā to darīt. Šādā veidā ir iespējams atrast jau gatavu plānu un pie tā pieturēties.