Kas ir cukurs

Visiem ir zināms, kas ir cukurs, bet šis raksts būs nedaudz savādāks. Nebūs tik salds, kā varētu gribēties, bet par cukuru ir vērts parunāt vairāk.

Cukurs ir nosaukums, kas tiek piemērots klasei pārtikas produktu, kas ir ogļhidrāti ar saldu garšu, kas sastāv no skābekļa, ūdeņraža un oglekļa. Ir dažādi cukuri, kas iegūti no dažādiem avotiem, no kuriem visiem ir vienāda salduma garša cilvēka garšas kārpiņām. Cilvēkiem patīk saldā pārtikas produktu garša, līdz ar to saldo ēdienu popularitāte un lietošana mūsu uzturā pieaug.

Cukuram nav uzturvērtības

Saharoze ir visizplatītākais cukurs, kas atrodams mūsu uzturā. Tas tiek ražots no cukurniedrēm vai cukurbietēm caur pārstrādes procesu, kas atdala no tām visus vitamīnus, minerālvielas, olbaltumvielas, fermentus un citas uzturvielas. Tā kā saharozei nav uzturvielu, mūsu ķermenis aizņemas trūkstošos vitamīnus, minerālvielas un citas uzturvielas no mūsu audiem. Tādējādi cukurs atņem organismam tam vajadzīgās uzturvielas.

Ne viss ir tik skaisti, kā varētu gribēties. Cukurs samazina kalcija līmeni zobos, kas rada zobu bojāšanos. Zobārsts nav lēts pakalpojums. Tam arī ir liela nozīme sirds slimību attīstībā, jo tas samazina kālija un magnija daudzumu ķermenī, kas ir nepieciešami sirds funkciju nodrošināšanai. Tas jau ir pavisam nopietni.

Lai gan cukuram nepiemīt barības vielas, tam ir ļoti daudz kaloriju. Tējkarote cukura (4g) satur 15 kalorijas. Tas var šķist daudz, bet ņemiet vērā, ka šokolādes batoniņš un viena porcija saldējuma parasti satur 10 un vairāk tējkarotes cukura.

No tā var secināt, ka cukurs ir gan labs, gan slikts. Ir svarīgi, lai cukurs tiktu lietots saprātīgi. Jo, kas par daudz, tas par skādi. Lietosim cukuru atbildīgi!

Kalorijas cukurā

Grams cukura satur četras kalorijas. Astoņi procenti no uzņemtajām 2000 kalorijām dienā ir 160 kalorijas vai 40 grami (160/4). Tādējādi, lai samazinātu risku saslimt ar sirds slimībām, Jums ir nepieciešams ierobežot uzņemto cukura daudzumu līdz 40 gramiem dienā.

Ja tā vietā, Jūs apēdat 340 līdz 420 kalorijas (85 līdz 105 g) dienā kā pievienoto cukuru un Jums ir par 38 procentiem lielākas izredzes attīstīt sirds slimības. Un, ja Jūs uzņemat 500 kalorijas (125g) dienā kā cukuru, šis risks trīskāršojas.

Tas tiešām ir vienkārši. Jūs varat samazināt slimību risku, neapēdot vairāk kā 8 procentu no ikdienas patērētajām kalorijām kā cukuru. Vidēji cilvēkam tie ir maksimāli 40g pievienotā cukura dienā.

Bet kā Jūs varat nodrošināt, ka cukura daudzums Jūsu uzturā nepārsniedz šo maksimumu?

Vienkārša atbilde: ar lielām grūtībām. Esiet atbildīgs pret savu ķermeni un veselību! Sāciet lasīt kalorijas un piedomājiet pie tā, ko ēdat! Jo vairāk zināsiet, jo gudrāks būsiet, jo nepārsniegsiet ieteicamo dienas cukura devu.

Medus

Medus ir viens no pazīstamākajiem un populārākajiem dabas produktiem kuru izmanto gan ikdienā gan ārstnieciskos nolūkos. Šis produkts lieliski iederas gan pie tējas gan uz pankūkām, gan arī pa karotītei kad kārojas ko saldu. Nevienam arī nav noslēpums ka medu ražo bites. Tāpēc esam droši par to, ka, pat ja tam ir kas pievienots, pamatā tas ir dabas produkts.

Bites ievāc nektāru no dažādiem augiem, kas arī nosaka kāds medus tas būs, un nogādā savā stropā. Sajaucot ar savā ķermenī esošajiem sekrētiem un novietojot nektāru šūnās tas nogatavojas un rodas mums zināmais medus. Process kādā bites ražo medu ir neticami sarežģīts, ja ņemam vērā ka to dara mazi lidojoši kustonīši. Ir vesels, sarežģīts process no nektāra iegūšanas līdz brīdim kad medu varam lietot un bites to dara dabiski, bez ierīcēm un palīdzības. Tā tas ir noticis jau izsenis un turpina notikt katru dienu.

Medum tiek piedēvētas daudzas īpašības kuras ir cēlušās gan no pamatotiem un pierādītiem avotiem gan no tautas nostāstiem un ticējumiem.

Medus veidi

Ir dažādi medus veidi, piemēram:

  • Viršu medus
  • Griķu medus
  • Amoliņu medus
  • Ziedu medus
  • Lapu medus
  • Liepu medus
  • Un citi

Biškopji ir izkopuši savu arodu un nodrošina veikalu plauktus ar medus krājumiem, kas ļauj mums baudīt šo lielisko produktu. Latvijā ir diezgan plaši pieejams vietējais medus, kas nozīmē ka mums ir pieejams tīrs un kvalitatīvs produkts kurš nav ceļojis pie mums pāri pusei pasaules. Mēs varam to iegādāties gan veikalos gan gadatirgos kur to tirgo paši biškopji.

Jāpiebilst arī tas, ka medus lietošanai var būt kaitīgas sekas, jo tas nav paredzēts pārmērīgai lietošanai, vismaz ne tīrs medus. Ieteicamā dienas deva pieaugušajam ir ap 100 līdz 150 gramiem, bet bērniem mazāk, pavisam maziem ap 30 gramiem dienā. Medus ir ļoti noderīgs un veselīgs, bet ar to nedrīkst pārspīlēt, kā jau ar visu kas ir garšīgs un veselīgs. Pārmērīgi daudz, arī labais var kļūt neveselīgs.

Vai aizņemties priekš pārtikas?

FinansesKredīts pārtikas iegādei ir jāuztver nopietni, jo jebkurš kredīts nes sev līdzi riskus. Šī iemesla dēļ, būtu jāizvairās no situācijas, ka aizņemties vēlaties pārtikai vai cukura iegādei, bet tad paņemat vairāk, lai varētu atļauties ko lieku, tā teikt – ja jau aizņemos, tad var aizņemties kārtīgi. Jums ir jāparēķina cik daudz naudas jums vajadzēs, labāk pat taupīgi, lai nebūtu jāaizņemas vairāk kā nepieciešams. Pretējā gadījumā, jūs veiksiet atmaksu no nākamajiem ienākumiem, bet atmaksājamā summa var būt pārāk liela, kas novedīs pie nepieciešamības aizņemties atkal. Šāda situācija ir visbīstamākā, jo var radīt augsni atkarībai no kredītiem.

Ātrie kredīti ir aizdevumi kuri mums sniedz iespēju aizņemties pavisam nelielas naudas summas situācijās, kas nav īpaši piemērotas patēriņa kredītiem vai līdzīgiem aizdevumiem. Šie kredīti ir īstermiņa aizdevumi, tos varam aizņemties pat uz dažām dienām un, vairumā gadījumu, ir iespējams aizņemties pat pavisam nelielas naudas summas, piemēram, 20 Eiro. Šādā veidā, mums nav nepieciešams aizņemties lielāku kredītu, nav nepieciešams plānot aizdevuma atmaksu ilgākā laikā, jo summu varam saņemt mazu un atmaksāt to no algas.

Šāda veida kredīts pārtikas iegādei var būt ļoti noderīgs un arī izdevīgs. Situācijas un apstākļi mēdz būt ļoti dažādi, tāpēc ir svarīgi saprasts savas iespējas un vajadzības. Ja līdz algai palikusi nedēļa vai tikai dažas dienas, bet nauda ir iztērēta un nevaram iegādāties pat pārtiku ikdienai, ātrais kredīts ir viens no labākajiem veidiem kā doties uz veikalu, paēst un neradīt pārlieku lielas problēmas un riskus. Protams, varam aizņemties no radiem, draugiem, bet šāda, ātrā kredīta, iespēja ir laba, ja nevēlamies aizņemties no saviem cilvēkiem.

Īpaši izdevīgi tas ir tad, ja neesat aizņēmies šāda veida kredītu izvēlētajā uzņēmumā iepriekš, jo lielākā daļa aizdevēju piedāvā saņemt pirmo bezprocentu kredītu. Tas nozīmē ka aizņemoties 30 Eiro, tie paši 30 Eiro arī būs jāatmaksā un nebūs jāsaskaras ar procentiem un komisijas maksām.

Ja alga būs pēc 5 dienām, prātīgi ir aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai jūs neciestu badu un sanāktu arī cukura paka. Labākajā gadījumā, jūs aizņemsieties un iegādāsieties tikai pārtiku, cukuru un svarīgākās preces. Nepirksiet našķus un produktus kurus, iespējams, tāpat nepirktu. Šādā situācijā, jūs aizņematies, tāpēc jums ir jābūt atbildīgiem gan savā gan aizdevēja priekšā. Kredītu paņemt ir ļoti vienkārši, teju katrs to var, bet atmaksa var būt ļoti sarežģīta. Nedaudz parēķinot un rodot veidus kā ietaupīt, varat samazināt summu no, sākumā pieņemtajiem, 50 Eiro uz 30 Eiro. Iespējams jums būs neliels diskomforts, bet labāk ir nedaudz paciesties nekā palikt parādā un maksāt vairāk kā varat atļauties.

Cukura atkarība

Vai esat kādreiz pieredzējuši alkas pēc cukura ? Termins, ko lielākā daļa cilvēku neuztver kā kaut ko jēgpilnu, faktiski atklāj vienu no patiesajām cukura briesmām. Cukuram ir atkarību veicinošas īpašības.

Cukura ietekme uz veselību notiek, jo cukurs mijiedarbojas ar Jūsu smadzenēm, lai atbrīvotu opioīdu, kas sniedz prieka sajūtu. Pētījumi ir noteikuši, ka atsevišķas daļas smadzenēs tiek aktivizētas, kad Jums ir alkas pēc cukura. Tās pašas smadzeņu daļas tiek aktivizētas arī tad, ja persona alkst pēc narkotikām. Šis pētījums dod pilnīgi jaunu nozīmi vārdam “komforta pārtika”.

Cukura nesaņemšanai arī ir ļoti līdzīgi simptomi kā narkotiku lietošanas pārtraukšanai. Cilvēki pieredz nogurumu, pagurumu, depresiju, garastāvokļa maiņas, galvassāpes un sāpes ekstremitātēs.

Vairumam no mums atkarība no cukura rodas ļoti agrā vecumā. Krūts piens un bērnu putriņas abi satur cukuru. Arī daudzi pārtikas produkti, ko mēs parasti ēdam ikdienā, satur konkrētu daudzumu cukura. Graudaugi ir labs piemērs.

Cukurs ir arī saistīts ar vardarbīgu uzvedību, hipertensiju un mācīšanās traucējumiem. 1991. gadā Singapūrā tika aizliegta saldu bezalkoholisko dzērienu pārdošana skolās un jauniešu centros, atsaucoties uz cukura atkarības ietekmi uz bērnu garīgo un fizisko veselību. Daži pētījumi arī rāda, ka cukura izslēgšana no uztura ir samazinājusi hronisku ieslodzīto vardarbību cietumos.

Jelgavas cukurfabrika

Vēl nesenā Latvijas vēsturē, cukura rūpniecība bija ļoti attīstīta. Bija vairākas cukurfabrikas kuras ne tikai apgādāja Latvijas iedzīvotājus ar cukuru, bet to arī eksportēja Eiropā un citviet pasaulē. Nesenie notikumi gan ir šo nozari teju iznīcinājuši un viens no upuriem ir arī Jelgavas cukurfabrika.

Jelgavas cukurfabrika radās 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrību. Jau pēc gada tā kļuva par valsts uzņēmumu, bet 1995. gadā tā kļuva par akciju sabiedrību. Uzņēmuma pamatā bija cukura ražošana no cukurbietēm. Laika gaitā, uzņēmums ražoja arī cukuru no cukurniedrēm un ražoja arī šķidro cukuru, bet pamatā, cukurbietes ir bijušas šī uzņēmuma darbības pamatā. Uzņēmums arī darbojās ar pietiekoši lielu produkcijas apjomu, 1935. gadā tika ražotas 500 tonnas cukura diennaktī.

Jelgavas cukurfabrika nodarbojās ar cukura ražošanu, bet paralēli tam, tika ražota arī siltumenerģija un elektroenerģija. Šādā veidā, uzņēmuma apgrozījums bija mērāms vairākos desmitos miljonu latu.

Diemžēl, 2007. gadā Jelgavas cukurfabrika pārtrauca savu darbību un tika sākta rūpnīcas ēku nojaukšana. Tas notika Eiropas Savienības noteikto kvotu un ierobežojumu dēļ, kā rezultātā, cukura ražošanas nozare Latvijā piedzīvoja ļoti smagu triecienu un liela daļa šīs industrijas pārtrauca pastāvēšanu, arī šī cukurfabrika. Jāmin ka šāds liktenis ir piemeklējis lielu daļu Latvijas cukura industrijas.

Jelgavas cukurfabrika ir spēlējusi ļoti lielu lomu Latvijas attīstībā, bet Jelgavas attīstībā šis uzņēmums ir spēlējis daudz lielāku lomu. Šis uzņēmums nodrošināja darba vietas apkārtējiem iedzīvotājiem un attīstīja vietējo infrastruktūru. Savā laikā, šis bija ļoti liels uzņēmums Latvijas mērogā, kas nozīmē ka tas ietekmēja ne tikai vietējo ekonomiku, bet arī valsts ekonomiku kopumā. Protams, laika gaitā radās konkurenti un kopējais iespaids uz ekonomiku saruka, bet nevaram noliegt, ka viena no lielākajām cukurfabrikām Latvijā vienmēr ir bijusi pietiekoši nozīmīga, lai tās darbības pārtraukšana atstātu pietiekošu iespaidu uz ekonomiku un sociālo stāvokli valstī un, īpaši, Jelgavā.

Jelgavas cukurfabrika šodien

Šodien, Jelgavas cukurfabrika vairs neeksistē. Lielākā daļa no fabrikas ēkām ir nojauktas un palikušajās ēkas darbojas uzņēmums „Riverside Properties”. Šis uzņēmums ir tā pati Jelgavas cukurfabrika, bet tā ir pēc uzņēmuma restrukturizācijas. Pēc 2007. gada, uzņēmuma ēkas sāka nojaukt un tika meklēti jauni darbības virzieni. Attiecīgi, šobrīd uzņēmums nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirdzniecību un līdzīgiem projektiem. Pārmaiņas ir vērā ņemamas, bet pozitīvi ir tas, ka uzņēmums turpina darbu pielāgojoties jaunajai situācijai.

Protams, šim uzņēmumam vairs nav tik liela nozīme Jelgavā vai valstī, jo naudas apgrozījums vairs nav tik liels un arī darbavietu skaits ko nodrošina šis uzņēmums nav tik liels. Šis uzņēmums vairs nav centrālais savā apkārtnē.

Jelgavas cukurfabrikā ražos tankus

Minēts ka fabrikas ēkas ir nojauktas un „Riverside Properties” darbojas tikai dažās palikušajās ēkās, atlikusī fabrikas teritorijas daļa ir pārdota un tajā ir plānots veidot vagonu rūpnīcu. Diemžēl, sarežģījumi ir piemeklējuši arī šo ieceri, jo īpašnieki no Krievijas uzņēmuma ir saskārušies ar finansiālām problēmām, līdz ar to, projekts ir apturēts līdz tiks segti parādi un rasti jauni investori. Tādēļ, šobrīd, cukurfabrikas teritorija ir pamesta un gaida labākus laikus. Cerams ka tie pienāks gana ātri, jo tas var nozīmēt jaunas darba vietas un attīstību visam reģionam. Lai arī cukurfabrika savu darbību ir pārtraukusi jau gana sen, pastāv iespēja ka reģionam var rasties jauna iespēja attīstīties pateicoties šai vagonu rūpnīcai.

Un kas mums ir izdevīgi?

Kāda ir ekonomista atbilde tām nozarēm, kur jau šobrīd reāli trūkst darbaroku, piemēram, zivju cehā strādnieku? Neskatoties uz to kas notiek ekonomikā uzņēmēji vienmēr sūdzēsies par darbaspēka trūkumu un pārāk augstām algām, savukārt darbinieki par pārāk zemām algām. Tāpēc ir jāskatās kopumā uz kas Latvijas tautsaimniecībai ir izdevīgi. Ja tiek radītas jaunas darbavietas tikai un vienīgi zivju pārstrādē, tad uz visiem laikiem paliksim pie zemām algām un zema dzīves līmeņa. Tomēr tas vis prasa milzīgas investīcijas.

Interesanti, cik daudz darba rokas pietrūka cukuru fabrikās, kuras bija ievērojams pienesums Latvijas ekonomikai. Zināms, ka Latvijas cukurfabrikās kopumā tika nodarbināts ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāji. JCF joprojām cer, ka Latvijas cukurfabrikas reiz atsāks savu ražošanu. Ikvienam patīk ēst saldas lietas, jo saldumi sniedz milzīgu baudu un gandarījumu. Galu galā, salda ir viena no piecām pamata garšas sajūtām, pārējās ir rūgts, sāļš un skābs. JCF grib ēst savā valstī ražotu cukuru!

Saharoze un maltoze

Kas šie divi par terminiem? Tas ir cukurs! Saharoze, iespējams, ir vispopulārākais cukura veids un sastāv no 50% fruktozes un 50% glikozes. Saharoze ir graudainais galda cukurs, un tas ir disaharīds ogļhidrātu grupā, kas ietver arī divus citus cukurus: laktozi un maltozi.

Maltoze – Šis cukurs ir pazīstams kā maltobioze jeb iesala cukurs un ir disaharīds, kas veidojas no kondensācijas reakcijas. Tam ir vieglāka salda garša, apmēram sešas reizes mazāk salda kā fruktoze un uz pusi tik salda kā glikoze. Maltoze tiek ražota, kad glikoze tiek karamelizēta un ir atrodama arī diedzētās sēklās, piemēram, miežos, jo tās sadala cieti, ko izmantot pārtikā.

Kalorijas no cukura

Kaloriju skaits, kas katram no mums ir nepieciešams katru dienu, ir atkarīgs no mūsu vecuma, auguma, dzimuma un aktivitātes līmeņa. Vidēji, tomēr veselīgam pieaugušajam vajag 2000 kalorijas dienā un bērnam vajag 1200 kalorijas. Uzmanīgi, jo esot sportistam (amatierim vai profesionālim) ir skaidrs, ka 2000 kalorijas būs par maz!

Dabīgi pārtikas produkti, piemēram, augļi un dārzeņi, satur cukuru. Bet šķiet, ka tas nav pietiekami lielākajai daļai no mums. Cukuru pievieno restorāni, ēdnīcas, pavāri un pārtikas pārstrādātāji. Cik daudz no šī pievienotā cukura mums patiešām vajag?

Nedaudz. Faktiski, šis pievienotais cukurs ir liela problēma mūsdienu uzturā.

Un risks ir trīskāršs pieaugušajiem, kas saņem 25 procentus vai vairāk no savām kalorijām no cukura.

Vēstījums ir diezgan skaidrs.

Ar cukuru dzīve var ne tikai kļūst saldāka, bet skābāka, jo aptaukošanās nav nekāds saldums!

Latvijas lielākās industrijas

Latvijas lielākās industrijas (tautsaimniecības nozares) strādājošo skaita ziņā 2015. gada 3. ceturksnī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes datiem bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts ar 134,6 tūkstošiem nodarbināto, apstrādes rūpniecība, kurā datubāze uzrāda 116 tūkstošus strādājošo, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivjsaimniecība ar 76,3 tūkstošiem darbinieku, būvniecība – 69 tūkstoši nodarbināto, nekustamā īpašuma nozare ar 18,7 tūkstošiem strādājošo, elektroenerģijas apgāde, gāzes apgāde, siltumapgāde, gaisa kondicionēšana – 9,9 tūkstoši, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde– 5,5 tūkstoši strādājošo.

Pēc ieguldījuma IKP ziņā piedāvājami šādi dati. Delfi bizness 30. novembrī rakstā „Gada laikā Latvijas IKP pieaudzis par 3,3%” secina, ka ražojošajās industrijas pieaugusi koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 6%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 27%, mēbeļu ražošana – par 17%. Savukārt kritumu par 2% uzrādījušas pārtikas produktu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana. Šis pats avots liecina, ka 2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 3. ceturksni, IKP pieaugumu veicināja tautsaimniecībā nozīmīgās nozares – apstrādes rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība un nekustamo īpašumu nozare. Būvniecības apjoms pieaudzis par 4,9%, vairumtirdzniecībā tirdzniecībā pieaugums vērojams par 6%, mazumtirdzniecībā – par 5%. Nekustamo īpašumu tirgū nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana pieaugusi par 11%.

Svarīgi ir saprast, ka ne vien lielākās industrijas, bet arī Latvijai nozīmīgākās nozares ir spēcīgs instruments ekonomikā. Saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam, viens no rīcības virzieniem ir augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi. Produktivitātes paaugstināšanai nepieciešama laba satiksmes infrastruktūra. Minēts, ka finanšu apkalpošana, loģistika un tranzīts ir nozares, kas saglabā eksporta spēju un turpina attīstīties.

No iepriekš minētā izriet, ka attīstības plāns par perspektīvām uzskata tās nozares, kuras attīstīs eksporta ražošanu, kā finanšu nozare, loģistika un tranzīts, bet, lai veicinātu produktivitāti ražošanā vispār, jāattīsta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un transporta infrastruktūra, kurās arī paredzēts ieguldīt daudz ES fondu līdzekļu. Tādēļ valsts plānā ierakstīts, ka 35 % investīciju plānots novirzīt eksportspējīgo nozaru attīstībai.

Zināms, ka Latvijas lielākās industrijas (tautsaimniecības nozares) senāk bija cukura ražošana, jo Latvijā bija vairākas cukura fabrikas. Dažas no tām bija Jelgavas cukuru fabrika, Jēkabpils cukura fabrika, kura spēja ražot saldu cukuru. Tās tika slēgtas un Latvija pārtrauca cukura ražošanu.